Skābenes daudzgadīgais zālaugu augs. Iestājoties pavasarim, viss sāk ziedēt un augt. Mūsu vēders priecājas par pavasara iestāšanos, tāpat kā mūsu garīgais stāvoklis.
Es tik ļoti mīlēju bērnība iesēsties pļavā un baudīt visu, kas man ir apkārt. Pīt vainadziņus no pienenēm un ābolīšiem, pētīt modušos kukainīšus un meklēt tikko izaugušās mazās skābenītes. Lasīt pilnu sauju ar skābenēm un nest uz mājām cienāt ģimeni.
Skābenes, tāpat kā rabarbers, ir lieliska sastāvdaļa maltītēm.
Rakstā aplūkosim, kas īsti ir skābenes; ko tās dod mums. Un, protams, ko varam pagatavot no tām.
Skābenes
Skābenes (latīņu nosaukums – Rumex acetosa), ko sauc arī par parastajām vai dārza skābenēm, ir daudzgadīgs zālaugu augs, kas pieder pie Polygonaceae ģimenes. Tās ir izplatītas zālāju biotopos, un tās bieži kultivē kā lapu dārzeni vai garšaugu.
Skābenes ir vieni no pirmajiem lauka dārzeņiem pavasarī. Vienā vietā skābenes var augt vairākus gadus, tomēr pēc 3 augšanas gadiem, skābeņu raža samazinās. Skābenes ir aukstuma un sala izturīgas. Tās ļoti labi pārziemo atklātā laukā. Skābenes ir mitruma prasīgas. Tās vislabāk padodas auglīgā, irdenā, labi strukturētā augsnē.
Starp citu, skābenes ir izplatītas gandrīz visos kontinentos. Tās sastopamas visā Eiropā no Vidusjūras ziemeļu piekrastes līdz Skandināvijas ziemeļiem un Centrālāzijā. Tās sastopamas kā ievesta suga Jaunzēlandē, Austrālijā un Ziemeļamerikā.
Skābeņu sēšana
Skābenes var sēt sākot no aprīļa. Sēklas ir relatīvi smalkas. Skābeņu sēklas sāk dīgt pie temperatūras +2-3°C. Optimālā skābeņu dīgšanas temperatūra ir +15-17°C. Substrāta temperatūrai esot +18-20°C skābeņu dīgsti paradās pēc 6-8 dienām. Skābenes var sēt praktiski visu vasaru līdz pat augusta beigām. Siltos rudeņos to var darīt arī septembrī. Skābenes var audzēt arī no dēsta, bet tieša sēja ir vienkāršāka. Ja skābenes iesētas agri pavasarī – tās būs šķinamas jau augustā, savukārt, rudenī sētās – nākamā gada jūnijā. Skābenes sēj 25 – 40 cm attālās rindās. Sēklas ir relatīvi smalkas, tādēļ sējot skābeņu sēklas ar rokām, pēc skābeņu sadīgšanas būs vajadzīga retināšana, starp augiem atstājot 15 – 20 cm attālumu.
Skābeņu audzēšana
Skābeņu lapu attīstībai augsta temperatūra nav vajadzīga. Pumpuri aktivizējas pat temperatūrā, kas tikai nedaudz pārsniedz +0°C. Labākā skābeņu augšanas temperatūra ir +15°C līdz 18°C. Pārāk augstā temperatūrā, it īpaši ja trūkst mitruma, skābenes ātri uzzied un lapu raža ir maza. Regulāra laistīšana sausā laikā ne tikai palielina skābeņu ražu, tā palielina arī augu dabiskās pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem. Ja skābeņu dobi apsedz ar plēvi – agrā pavasarī iespējams ļoti ātri iegūt pirmo ražu.
Skābenes ir garās dienas augi, sāk ziedēt pie 15 h gaismas dienas garuma un vairāk (Latvijā tas ir jau maijā). Skābeņu sēklas nogatavojas jūlijā, augustā. Tās pacieš salnas līdz pat -10°C.
Skābenes labi aug mitrās augsnēs, tāpēc sausos pavasaros ir vajadzīga laistīšana. Vietās, kur ūdens uzkrāja ilgstoši, skābenes neaug un pat iznīkst.
Skābeņu augšanai ļoti liela nozīme ir barības vielām – mēslojumam, galvenā nozīme – slāpeklim. Mēslojuma deva ir atkarīga no skābeņu sēšanas laika. Ja ražas vākšana ir regulāra un intensīva, pēc katras novākšanas reizes iedod papildus slāpekli (N).
Lielākais darbs skābeņu audzēšanā ir nezāļu ierobežošana, sevišķi audzējot skābenes vairākus gadus vienā vietā. Šī iemesla dēļ ir ieteicams audzēt skābenes vienā vietā ne ilgāk par 2 gadiem.
Otrajā audzēšanas gadā skābeņu stublājus labāk ir regulāri izgriezt un tas jādara vairākas reizes sezonā. Otrajā audzēšanas gadā pēc pirmās agrīnās ražas novākšanas jūnijā, skābenes mēdz nopļaut apmēram 10 cm virs zemes, lai aizkavētu ziednešu veidošanos. Pēc tam lapu un ziednešu nopļaušanu jāatkārto regulāri.
Skābenes labāk jūtas un aug, ja lapas tiek rautas pamīšus nevis visas pēc kārtas – nolasām lielākās, mazākās lai aug.
Skābenes veselībai
Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.
Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.
Tās noder gremošanas sistēmas veselībai, paaugstināta asinsspiediena normalizēšanai, acu veselībai, imunitātes stiprināšanai un kopējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Skābenēm piemīt arī diurētiska iedarbība.
Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.
Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.
Skābeņu populārākās šķirnes
Dārza skābenes izveidojušās no vairākām savvaļas skābeņu sugām.
Belwilski – agrā šķirne. Izplatītākais un vecākais skābeņu šķirņu tips ir Belviļas skābenes. Tās atšķiras ar vēlu ziedēšanu un gludākām lapām.
Broadleaved – platlapu skābenes. Tās ir agrīnākas, bet arī izzied agrāk. Šo skābeņu lapas var būt arī viegli krokotām lapām.
Red veined – sarkandzīslu skābeņu šķirne.
Vienealis – sarkano lapu skābenes. Lapas ir tumši sarkanā līdz pat purpura krāsā.
Ruber – violeti sarkanās skābenes.
Skābenes ēdienos
Man liekas, ka, ja runājam par skābenēm, kā tās pagatavot, pirmais, kas visiem nāk prātā ir skābeņu zupa. Nu vismaz man tā ir.
Skābenes var ēst svaigā veidā, salātos, dzērienos, zupās u.c.
Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.
Skābenes daudzgadīgais zālaugu auga receptes
- Ātrā skābeņu zupa
- Ātrā skābeņu un spinātu zupa
- Aukstā skābeņu zupa
- Skābeņu salāti
- Jamaikas skābeņu dzēriens
Līdzīgas un citas receptes meklē sadaļā – receptes!
Skābeņu daudzgadīgā zālaugu augu virtuve citās valstīs
Parastā skābe ir kultivēta gadsimtiem ilgi. Lapas ir ēdamas jaunībā, bet ir izturīgas ar vecumu; tos var biezināt zupās un mērcēs vai pievienot salātiem. Augam ir izteikta asa, skāba garša. Tas satur skābeņskābi, kas lielos daudzumos var būt indīga.
Dažādas skābeņu šķirnes dažādās valstīs tiek patērētas dažādos veidos. Dažās valstīs tos galvenokārt liek zupās un salātos, citās – no tām gatavo mērces, bet citās – brūvē tēju. Tradicionālajā slāvu virtuvē skābenes lapas izmanto arī kā pīrāgu un citu cepamo izstrādājumu pildījumu.
Nigērijas ziemeļos skābenes izmanto sautējumos, parasti ar spinātiem. Dažās Hausa kopienās to tvaicē un pagatavo salātus. Indijā lapas izmanto zupās vai karijos, kas pagatavoti no dzeltenām lēcām un zemesriekstiem. Afganistānā lapas tiek pārklātas ar mitru mīklu un ceptas, pēc tam pasniegtas kā uzkoda vai gavēņa laušanu.
Austrumeiropā savvaļas vai dārza skābenes izmanto, lai pagatavotu skābās zupas, sautētas ar dārzeņiem vai zaļumiem, gaļu vai olām. Grieķijas laukos tās izmanto ar spinātiem un puraviem.
Albānijā lapas tiek sautētas un pasniegtas aukstā veidā, marinētas olīveļļā vai kā sastāvdaļa byrek pīrāgu (byrek me lakra) pildīšanai. Armēnijā lapas tiek savāktas pavasarī, ieaustas bizēs un kaltētas lietošanai ziemā.
Laša eskalope skābeņu mērce, kuru 1962. gadā izgudroja brāļi Troisgrosi, ir franču jaunās virtuves simbola ēdiens. Franču virtuve tradicionāli vāra zivis ar skābenēm, jo to skābums izšķīdina plānos zivju kaulus.
Kā saglabāt skābenes ziemai?
Ziemai skābenes var sagatavot kaltējot, saldējot un konservējot. No kaltētajām gatavots ēdiens nav tik skābs, un, pieliekot vairāk, nedaudz jūtama salmu garša. Saldētas skābenes ir visskābākās un salīdzinājumā ar konservētajām zupā tik ātri neizjūk. Konservētās ir visneitrālākās, un tām var pievienot lokus, pētersīļus un dilles, ziemā papildinot zupu vai sautējumu ar nepieciešamajiem garšaugiem.
Skābeņu kaltēšana
Lai skābenes labi izkaltētu, vislabāk tās savērt diegā, tāpat kā baravikas, un pakarināt ēnainā vietā. Nav ieteicams stiprs caurvējš, jo tas samazina vērtīgo vielu daudzumu lapiņās. Izžuvušās skābenes ieliek hermētiski slēgtā traukā un glabā vietā, kur netiek klāt saules stari.
Skābeņu saldēšana
Saldēšana ir visātrākais paņēmiens, kā skābenes sagatavot ziemai.
Skābenes nomazgā, cietos kātus nogriež. Liek caurdurī un uz īsu brīdi iemērc vārošā ūdenī, pēc tam strauji atdzesē ledusaukstā ūdenī (tieši no straujās atdzesēšanas atkarīgs vērtīgo vielu saturs – jo straujāk rīkosieties, jo mazāk zudumu). Pēc tam notecina lieko ūdeni, masu sapilda trauciņos atbilstīgi porcijām un sasaldē. Karstajā ūdenī lapiņas stipri sakrītas un aizņem daudz mazāk vietas. Ja saldētavā vietas pietiek, kastītēs vai maisiņā liek svaigas lapiņas. Steidzīgas saimnieces tās var pat nesagriezt – ziemā izņem no saldētavas, ar rokām saspiež maisiņu, un skābenes salūst gabaliņos.
Skābeņu konservēšana
Konservētajām skābenēm vislabākā garša ir tad, ja tām pievienoti garšaugi – dilles, loki, pētersīļi.
Interesanti fakti par skābenēm
- Botāniķi skābenes klasificē kā kosmopolītisku augu, jo tās ir izplatītas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kā arī daudzās salās. Ir apmēram 150 tās veidi. Dažas no tās šķirnēm to vitalitātes dēļ pat tiek uzskatītas par nezālēm.
- Skābeņu nosaukuma izcelsmes avots vēl nav noskaidrots.
- Skābenes ir ārkārtīgi nepretenciozas, tās spēj augt dažādos apstākļos, ja tām ir pietiekami daudz saules gaismas. Bieži vien tās pat aug ceļmalās un pat poligonos. Skābeņu sēklas pārnēsā vējš, un tās viegli dīgst, nokrītot zemē.
- Daudzu skābeņu sugu saknēs ir daudz tanīnu un tās agrāk ir izmantotas ādas miecēšanai. Skābenes satur arī dabīgas krāsvielas, no kurām var iegūt sarkanās un dzeltenās krāsas. Bet mūsdienu pasaulē mākslīgo krāsvielu ražošana joprojām ir lētāka.
- Skābenes ir pārsteidzoši izturīgs augs, tās aug visos kontinentos, viegli savvaļā un asimilējas jaunās telpās, un ir atrodamas pat augstu kalnos, līdz pat 3000-3300 m virs jūras līmeņa.
- Sagrieztas skābenes ilgstoši netiek uzglabātas, tās ātri sāk novīst, zaudējot garšu un aromātu, jo tajā esošās barības vielas sadalās. Tās vari iesaiņot plastmasas maisiņā un sagrieztās lapas ievietot traukā ar ūdeni, turēt ledusskapī, tādā veidā paildzinot skābeņu “dzīvi”.
- Zirgu skābenes Azerbaidžānā un Armēnijā. Lapas tiek žāvētas, pēc tam tās zaudē rūgtumu un iegūst patīkamu garšu. Zirgu skābenes jaunie kātiņi un lapas ir daļa no vairākiem ēdieniem Uzbekistānā.
- Kopš seniem laikiem daudzas skābeņu sugas ir pazīstamas kā ārstniecības augi. Tiek izmantotas visas to daļas – sakneņi, sēklas, kāti, lapas. Atkarībā no konkrētā skābeņu veida, augu daļas un izejvielas pārstrādes metodes, galaproduktu izmanto kā līdzekli pret ķērpjiem, kašķiem, dažiem audzējiem, kuņģa, zarnu un gremošanas sistēmas slimībām un daudz vairāk.
- Pat veseli cilvēki nevar ēst skābās skābenes lielos daudzumos, jo tās satur lielu daudzumu skābeņskābes. Un cilvēkiem ar gastrītu, čūlām un citām kuņģa un zarnu trakta slimībām labāk tās pilnībā izslēgt no uztura.
